Tālāk: II Daļa. 1895., 1910. un 1926. gads.
Ar ekspozīcijas Vispārējo dziesmu svētku būves autoru laipnu atļauju publicējam projekta Zeme, kas dzied mājas lapā arhitekta Jāņa Dripes faktu un attēlu apkopojumu par Dziesmu svētku būvvēsturi.
Dziesmu svētku būvju tipoloģisko evolūciju un arhitektu veikumu katrā no 12 vēsturiskajām īpaši Dziesmu svētkiem radītām būvēm ir tikpat interesanti vērtēt un analizēt kā pašu Dziesmu svētku fenomenu tā evolūcijas 150 gados. Arī būves ir daļa nācijas identitātes. Tas ir interesants un kultūrvēsturē balstīts stāsts par trīs principiāli atšķirīgām pieejām dziedāšanas svētku telpiskajam ietvaram – vienreizējas slēgtas būves, dziesmu svētku lauks pilsēttelpā ar tribīni dziedātājiem un kopš 1955. gada pastāvīga estrāde dabas ieskāvumā Mežaparkā. 2021. gadā tā ieguvusi pilnīgi jaunu un simbolisku veidolu Latvijas valsts nozīmīgākā kultūrprocesa manifestācijai.
Par Dziesmu svētku būvju kopumu arhitektūras profesors un Brīvdabas Etnogrāfiskā muzeja dibinātājs Pauls Kundziņš 20. gs. 30 gados rakstīja, „Latviešu arhitektu saimei šie svētki ir bijuši ne tik vien liels pārdzīvojums, izjūtot dziesmas bagātību, košumu un vienotājas spēku, tie bija nozīmīgi arī ar savām īpatnējām prasībām arhitektūras arodam: radīt šiem izciliem gadījumiem konstruktīvi un organizatoriski atbilstošu celtni un tai piešķirt latviskai formu izjūtai raksturīgu un cēlu veidu”.
Raksturīgi, ka atmodas un pirmās brīvvalsts laikā Dziesmu svētku būves veidoja mūsu arhitektūras korifeji – Jānis Baumanis, Konstantīns Pēkšēns, Ernests Pole, Pauls Kundziņš un Aleksandrs Birzenieks. Saņemot Dziesmu svētku rīkotāju uzaicinājumu vai iegūstot šādas tiesības arhitektu sacensībā.
I
1873.,1880. un 1888. gads.
1873. gads - I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīga, Ķeizardārzs
Pirmā Dziesmu svētku estrādes būve uzcelta Rīgā, Ķeizardārzā, 1873. gadā pēc pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta. Tā bija salīdzinoši vienkārša koka konstrukcija dziesmas spēka pielūgsmei – dziedātāju tribīne ar jumtu tās priekšā un skatītāju daļa 11000 skatītāju ar soliem un speciālu izgaismojumu.
Zaļā teritorija 7.6 ha platībā starp Eksporta, Rūpniecības un Hanzas ielām 18. gs. sākumā tika saukta par Pētersalas dārzu, tad Ķeizardārzu, vēlāk Pilsētas dārzu un Viesturdārzu. Kopš Dziesmu svētku simtgades atzīmēšanas 1973. gadā un tēmai veltīta arhitektūras un tēlniecības ansambļa izveides pirmās estrādes būves vieta vēlāk tiek saukta par Dziesmu svētku parku. Tagad atkal par Viesturdārzu.
Atbilstoši J. Baumaņa skicēm tika veidoti arī speciāli dziedātāju podesti (luktas) Doma baznīcā. J. Baumanis bija gan projekta autors, gan būvkomisijas priekšsēdētājs. Tajā darbojās arī J. Dombrovskis, K. Morbergs, M. Balodis un J. Berkholcs. Svētkos piedalījās 1019 dalībnieki.
1880. gads - II Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vecrīga
J. Baumanis projektēja arī nākamās divas Dziesmu svētku būves un tās savā arhitektoniskajā veidolā bija bazilikālas slēgtas koka ēkas, tipoloģiski ievadot četru līdzīgu būvju kopumu, kuras skaisti kalpoja kopdziedāšanas tradīcijas attīstībai 30. gadus - no 1880. – 1910. gadam. Tas bija zīmīgi Latvijas būvvēsturē, jo tika radīts akustiski pārdomāts segtas būves tips liela formāta muzikālam priekšnesumam. Ar kora tribīni – amfiteātri un akcentētu virsmu koka apdari.1880. gadā II Dziesmu svētku būve tika uzcelta pašā Rīgas sirdī, Vecrīgā starp Tulles namu, junkuru skolu un Jēkaba ielu tagadējās Latvijas bankas vietā un Valsts tehnikuma vietā.. Tajā ietilpa 2000 koristi, bija 12000 skatītāju sēdvietas un 300 stāvvietas. Svētkos piedalījās 1678 dalībnieki.
Arī šoreiz Dziesmu svētku būvkomisijas priekšsēdētājs bija J. Baumanis. Vēl tajā darbojās būvmeistari P. Medne, M. Balodis un E. Avics, kā arī tirgotāji K. Bergs un J. Dombrovskis. Būvdarbus veikt uzņēmās P. Medne.
Ēka bija 60 000 kvadrātpēdu (5400 m2 ) liela un ar jumtu, kas balstījās uz vairākām stabu rindām. Detalizētu būves aprakstu mums atstājis J. Lautenbahs – Jūsmiņš, “Visapkārt milzīgajai ēkai bija taisīta augsta cieta sēta, pār kuru koši zaļas egles pacēlās, izrādīdamas pagalmu kā dārzā. Ēkas dibenā ierīkots slīpi paaugstināts stāviens, sāni atstāti vaļā un mīlīgām vēsmām pieejami, katrā pusē ēdienu un dzērienu pārdodamās vietas, iejumtā atradās spodri gaiši logi”. Dziesmu svētku norises būvē ticis sarīkots arī svētku mielasts, tajā piedalījušies ap 700 viesu. Par šo norisi jau minētais autors rakstīja, “Mielasta galdi bija novietoti pa svētku nama vidu no viena gala līdz otram. Sānos bija novietoti sēdekļi priekš lūkotājiem, kas gan pie maltītes nepiedalās, bet tomēr grib redzēt un dzirdēt, kā šo svētku daļu svin.”
Svētku būves galvenajā fasādē “virs pagalma milzīgajiem palodas vārtiem, starp abējiem izcilajiem torņiem bija mirdzošiem burtiem rakstīts – Dziesmu gars lai līgo, kamēr tauta dzīvo”.
1888. gads - III Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīga, Kalpaka bulvāra un K. Valdemāra ielas stūris
Īpaša būve III Vispārējiem Dziesmu svētkiem tika uzcelta 1888. gadā. Tai J. Baumanis izvēlējās Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra stūri. Kādreizējās Viļa Olava komercskolas, tagadējās Mākslas akadēmijas vietā. III Vispārējie Dziesmu svētki (tolaik – Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki) notika no 18. - 21. jūnijam. Svētkus rīkoja Rīgas Latviešu biedrības rīcības komisija Frīdriha Grosvalda vadībā. Šoreiz netika izveidota būvkomisija, toties darbojās Dziesmu svētku izpušķošanas un apgaismošanas komisija. Tās sastāvā arī nākamo svētku būves autors, arhitekts K. Pēkšēns. 60 asu (128 m) garo un 35 asu (75 m) plato ēku cēla būvmeistars J. Kārkliņš. Tajā bija 7670 sēdvietas un 9000 stāvvietas. Svētkos bija 2658 dalībnieki un aptuveni 15 000 klausītāji. Ēka garenvirzienā starp vertikāliem balstiem nosacīti sadalījās 7 jomos vai ielās, kurās varēja nokļūt par 7 ieejām. Celtnes jumts balstījās uz stabu rindām – katrā pa 17 stabiem. Dziedātāju estrādei bija veidota atsevišķa balstu sistēma. Izgaismojumu nodrošināja pa atvērtiem sānu jomiem un ieejas fasādē izveidotiem trim iespaidīga izmēra logiem. Un arī pa 12 lieliem gareniem logiem sānos jumta augstuma maiņas vietā. Lai jumta plakni padarītu telpiski vieglāku, tā tika krāsota gaiši zilā tonī, radot nosacītu debess juma iespaidu. Tādā pat tonī bija krāsotas arī dziedātāju estrādes sānu plaknes.
Pirmo reizi tika izbūvēta arī speciāla iedziļināta orķestra vieta starp skatītājiem un koristiem. Precedents ir orķestra novietojums operas namos.
Kopkori veidoja 2618 dziedātāji un Vācu teātra simfoniskais orķestris kapelmeistara Maksa Knēflera vadībā. (40 mūziķi) Pirmo reizi tika izbūvēta arī speciāla iedziļināta orķestra vieta starp skatītājiem un koristiem. Par to tēlains laikabiedra apraksts, “Tā kā svētku izrīkojumos dalību ņēma arī orķestris, tad tā novietošanai pie dziedātāju stāvekļa kājām bija ietaisīta it zemu, padziļi zemē, neredzama, šaurai gatvei līdzīga vieta, kuras vidū pacēlās runātāja krēsls, kas bija savienots ar mazu tiltiņu pāri slēptai mūzikas gatvei ar augsto dziedātāju stāvekli. Tiltiņa galā pacēlās augsta diriģentu piestātne”.
Ēkas būvdarbi izmaksāja 7941 rubli, plāni un būves vadība 300 rubļus, apgaismošana 119 rubļus 22 kapeikas, bet izgreznošana 595 rubļus un 31 kapeiku.
Tikai trīs gadi dzīves šai brīdī vairs bija atlikuši pirmo trīs Dziesmu svētku būvju arhitektam un kultūras darbiniekam J. F. Baumanim. Viņš bija radījis lielu daļu no Rīgas izcilā bulvāru loka ansambļa un aktīvi piedalījies kultūras dzīves notikumos Pēterburgā, Berlīnē un Maskavā, no saviem līdzekļiem apmaksājis Latvijas koru vieskoncertus ārzemēs un aktīvi darbojies Rīgas Latviešu biedrībā.
Tālāk: II Daļa. 1895., 1910. un 1926. gads.
1 Materiāla sagatavošanā izmantoti attēli un fakti no publikācijas žurnālā “Latvijas architektūra”, 1938., Nr 1, 4. – 16. lpp., publikācijām izdevumā “Dziesma”, 1990., I, II, III, IV (autors - J. Dripe), LNB kolekcijas – Dziesmu svētku krātuve. https://dziesmusvetki.lndb.lv/.
