1873. gads. Rīgas Latviešu biedrība piedzīvo panīkumu. Samazinās biedru skaits, kam viens no galvenajiem cēloņiem ir garīgās un nacionālās jēgas, ideju un ideālisma trūkums. Lai mainītu radušos situāciju un atgrieztu biedrībā dzīvību, tiek lemts pavisam īsā laikā sarīkot pirmos latviešu dziedāšanas svētkus cerībā apvienot un stiprināt latviešu tautas kopības sajūtu, taču rīkotāji saskaras ar šķēršļiem, jo ne visi vadībā ir gatavi ziedot sevi, lai tas būtu iespējams.
Kad deviņpadsmit gadus vecā Anna, padzirdējusi par svētkiem, ļoti vēlas tajos piedalīties, taču vietējā Vidzemes ciema korī jau izsenis dzied tikai vīri. Anna ir apņēmusies sekot savam sapnim un darīt visu, lai varētu kopā ar citiem tautiešiem piedalīties lielajos dziedāšanas svētkos.
“Zeme, kas dzied” ir spēlfilma par Dziesmu svētku neizstāstītajiem stāstiem, kuras pirmizrāde iecerēta 2024.gadā.
Par spīti grūtiem un izaicinošiem laikiem mēs spējam apvienoties un radīt kopības sajūtu. Par spīti pašu iekšējiem pārdzīvojumiem un ārējiem konfliktiem, par spīti ietekmei un identitātes meklējumiem. Jau teju 150 gadus mēs zinām, ko nozīmē kopā sanākšanas spēks, taču reizēm mēs mēdzam to piemirst.
Kā skatītājiem un filmu radītājiem mums patīk stāsti par vēsturiskiem notikumiem un pārdzīvojumiem, ko esam pārvarējuši. Tie liek mums atcerēties un pieminēt saknes, no kurām esam auguši. Tie atgādina par sāpēm, izmisumu un rētām, ko šie laiki ir mūsos atstājuši.
Šī spēlfilma ir pretstats ierastajam vēsturisko filmu naratīvam. Caur 150 gadus seno vēstures prizmu mēs vēlamies iedvesmot tos, kuri dzīvo tagadnē, atcerēties, kāpēc reizi piecos gados mēs joprojām spējam parādīt pasaulei, ar ko esam īpaši un kādēļ par spīti visam, ko aizgājušie laiki un arī mūsdienas met mūsu ceļā, mēs spējam atkal piecelties un vienoties kopīgā dziesmā. Dziesmu svētki ir liela daļa no mūsu tautas identitātes, kas nav radusies caur ciešanām, bet tieši pretēji – caur mīlestību un gaišu skatu nākotnē.
“Zeme, kas dzied” ir vēsturiska filma nākotnes skatītājam, kas uzdod jautājumu – vai arī Tu, tāpat kā šie vīri, spētu darītu visu, lai saglabātu latvisko? Un vai tas maz vairs būtu iespējams?